Esmu pret grozījumiem MK noteikumos No 330 un sevišķi 9. Pielikuma formulētajam:
“…Vakcīna novērš šādas nopietnas slimību komplikācijas un sekas…”
Tas ir tikai pieņēmums, kas nav zinātniski pierādīts. Varētu teikt “…teorētiski tas novērš…”
"...Es saprotu, ka ar vakcīnnovēršamām slimībām var inficēties ikviens nevakcinēts bērns Latvijā un tās var izraisīt smagu saslimšanu, hospitalizāciju un pat nāvi..."
1. Dažiem bērniem no piedzimšanas jau pastāv imunitāte pret noteiktām infekcijām, vakcinācija pret tiem nenesis nekāda labuma (katram bērnam jātaisa ģenētiskie testi)
2. “…vakcīnnovēršamām…” ir tikai pieņēmums, pastāv zinātnisks pieņēmums, ka vakcīnas tikai saglabā infekcijas iekš noteiktās sabiedrības, vakcinācija jādara, kad notiek infekcijas uzliesmojums
3. “…ikviens..” ir pārspīlējums, jo pastāv procents no bērniem, kuri var nekad nesaslimt ar noteiktu slimību, jo viņiem ir mūža imunitāte no piedzimšanas un pastāv tikai procents no pārējiem, kas var saslimt.
4. ar minētām slimībām var inficēties un nomirt no tās arī vakcinēts pret šo slimību bērns, kas arī notika pavisam nesen, kad no gara klepus nomira bērns, kas bija no tā vakcinēts
“…Es saprotu, ka mans nevakcinētais bērns saslimšanas gadījumā var izplatīt infekcijas slimību, tieši vai netieši inficējot citus bērnus…”
Vakcinēts bērns arī var saslimt un uzskatīt to pašu infekciju
“…kuri ir pārāk mazi, lai vakcinētos…”
Pēc vakcinācijas kalendāra tāda vecuma nav, tieši otrādi – bērni tiek vakcinēti jau tad, kad viņiem vēl saglabājies mātes imunitāte un vakcinācija nenes viņiem nekāda labuma
“…Es saprotu, ka dažas vakcīnnovēršamas slimības, piemēram, masalas un garais klepus, ir ārkārtīgi infekciozas un ar tām nereti inficējas nevakcinēti cilvēki…”
Tas ir tikai pieņēmums, kas nav pierādīts ar zinātniskiem pētījumiem, kas parāda, ka tas notiek biežāk nevakcinētiem cilvēkiem nekā vakcinētiem.
Papildināt punktu “Esmu informēts/-a par” ar:
Pilno vakcīnas sastāvu un visām tas blakusparādībām
"...Ar šo es apliecinu, ka apzinos, ka vakcinācijas neveikšana rada riskus bērnam smagi saslimt ar infekcijas slimību, tādējādi apdraudot bērna veselību vai dzīvību un attīstību nākotnē. Tādējādi vakcinācijas neveikšanu var uzskatīt par bērna aprūpes pienākuma neveikšanu.
Apzinos, ja bērna nevakcinēšanai būs sekas, kas ietekmēs bērna veselību vai dzīvību, man var iestāties kriminālatbildība..."
1. Ne visas vakcīnas ir drošas un vienlīdz nepieciešamas visām vecuma grupām, piemēram, COVID-19 vakcīnas nav drošas un pietiekami izpētītas uz ilga laika blakus parādībām, satur indīgas vielas un draud bērna veselībai vairāk nekā paša vīrusa radīts apdraudējums
2. Nedz ārstniecības personas, nedz valsts, nedz vakcīnu ražotāji nenes atbildību par iespējamiem blakusparādībām, kas var rasties pēc vakcinācijas. Situācijās, kad bērns cieš veselības bojājumus, atbildību nes vecāks. Draudēt ar kriminālatbildību ir cilvēktiesības parkāpums
3. Pierādīt, ka blaknes ir rādītas vakcinācijas dēļ ir gandrīz neiespējams. Kompensācijas apjoms nav taisnīgs, nekāda nauda nevar būt samērojama ar faktu, ja piemēram, bērns paliek invalīds.
4. Dažu vakcīnu sastāvā iekļautas šūnu līnijās, kas ir iegūtas no abortētiem bērniem, kas pārkāp manu reliģisko apziņu
Secinājums: Neviens nenes atbildību par bērnu tāda veidā, ka to dara viņa vecāks. Bērni ir lielākais dārgums, kas ir dots vecākiem, kuri rūpējas par savējiem bērniem un dažreiz zin par vakcīnām un tas blaknēm vairāk nekā medicīnas personāls. Draudēt viņiem ar kriminālatbildību ir netaisnīgi un pārkāp cilvēka tiesības.
“…Vakcīna novērš šādas nopietnas slimību komplikācijas un sekas…”
Tas ir tikai pieņēmums, kas nav zinātniski pierādīts. Varētu teikt “…teorētiski tas novērš…”
"...Es saprotu, ka ar vakcīnnovēršamām slimībām var inficēties ikviens nevakcinēts bērns Latvijā un tās var izraisīt smagu saslimšanu, hospitalizāciju un pat nāvi..."
1. Dažiem bērniem no piedzimšanas jau pastāv imunitāte pret noteiktām infekcijām, vakcinācija pret tiem nenesis nekāda labuma (katram bērnam jātaisa ģenētiskie testi)
2. “…vakcīnnovēršamām…” ir tikai pieņēmums, pastāv zinātnisks pieņēmums, ka vakcīnas tikai saglabā infekcijas iekš noteiktās sabiedrības, vakcinācija jādara, kad notiek infekcijas uzliesmojums
3. “…ikviens..” ir pārspīlējums, jo pastāv procents no bērniem, kuri var nekad nesaslimt ar noteiktu slimību, jo viņiem ir mūža imunitāte no piedzimšanas un pastāv tikai procents no pārējiem, kas var saslimt.
4. ar minētām slimībām var inficēties un nomirt no tās arī vakcinēts pret šo slimību bērns, kas arī notika pavisam nesen, kad no gara klepus nomira bērns, kas bija no tā vakcinēts
“…Es saprotu, ka mans nevakcinētais bērns saslimšanas gadījumā var izplatīt infekcijas slimību, tieši vai netieši inficējot citus bērnus…”
Vakcinēts bērns arī var saslimt un uzskatīt to pašu infekciju
“…kuri ir pārāk mazi, lai vakcinētos…”
Pēc vakcinācijas kalendāra tāda vecuma nav, tieši otrādi – bērni tiek vakcinēti jau tad, kad viņiem vēl saglabājies mātes imunitāte un vakcinācija nenes viņiem nekāda labuma
“…Es saprotu, ka dažas vakcīnnovēršamas slimības, piemēram, masalas un garais klepus, ir ārkārtīgi infekciozas un ar tām nereti inficējas nevakcinēti cilvēki…”
Tas ir tikai pieņēmums, kas nav pierādīts ar zinātniskiem pētījumiem, kas parāda, ka tas notiek biežāk nevakcinētiem cilvēkiem nekā vakcinētiem.
Papildināt punktu “Esmu informēts/-a par” ar:
Pilno vakcīnas sastāvu un visām tas blakusparādībām
"...Ar šo es apliecinu, ka apzinos, ka vakcinācijas neveikšana rada riskus bērnam smagi saslimt ar infekcijas slimību, tādējādi apdraudot bērna veselību vai dzīvību un attīstību nākotnē. Tādējādi vakcinācijas neveikšanu var uzskatīt par bērna aprūpes pienākuma neveikšanu.
Apzinos, ja bērna nevakcinēšanai būs sekas, kas ietekmēs bērna veselību vai dzīvību, man var iestāties kriminālatbildība..."
1. Ne visas vakcīnas ir drošas un vienlīdz nepieciešamas visām vecuma grupām, piemēram, COVID-19 vakcīnas nav drošas un pietiekami izpētītas uz ilga laika blakus parādībām, satur indīgas vielas un draud bērna veselībai vairāk nekā paša vīrusa radīts apdraudējums
2. Nedz ārstniecības personas, nedz valsts, nedz vakcīnu ražotāji nenes atbildību par iespējamiem blakusparādībām, kas var rasties pēc vakcinācijas. Situācijās, kad bērns cieš veselības bojājumus, atbildību nes vecāks. Draudēt ar kriminālatbildību ir cilvēktiesības parkāpums
3. Pierādīt, ka blaknes ir rādītas vakcinācijas dēļ ir gandrīz neiespējams. Kompensācijas apjoms nav taisnīgs, nekāda nauda nevar būt samērojama ar faktu, ja piemēram, bērns paliek invalīds.
4. Dažu vakcīnu sastāvā iekļautas šūnu līnijās, kas ir iegūtas no abortētiem bērniem, kas pārkāp manu reliģisko apziņu
Secinājums: Neviens nenes atbildību par bērnu tāda veidā, ka to dara viņa vecāks. Bērni ir lielākais dārgums, kas ir dots vecākiem, kuri rūpējas par savējiem bērniem un dažreiz zin par vakcīnām un tas blaknēm vairāk nekā medicīnas personāls. Draudēt viņiem ar kriminālatbildību ir netaisnīgi un pārkāp cilvēka tiesības.