Laimes Lācis

Latviju sagaida trīskāršs demogrāfisks trieciens
 
Eksperti norāda, ka līdz 2050. gadam valsts iedzīvotāju skaits varētu samazināties par aptuveni 20%.

Vienlaikus sirmgalvju skaits ievērojami pārsniegs strādājošo iedzīvotāju skaitu, un pensiju apmērs strauji saruks. Demogrāfiskās slodzes koeficients palielināsies par aptuveni 23 procentpunktiem, bet pensiju aizvietošanas koeficients varētu sarukt par aptuveni 33 procentpunktiem – tas būs viens no straujākajiem kritumiem ES.

Būs mazāk strādājošo, vairāk pensionāru, un pensijas segs mazāku daļu no iepriekšējiem ienākumiem.

Tā ir bīstama kombinācija, kas palielina nabadzības risku vecumdienās. Ir pienācis laiks sākt krāt nākotnes pensijai, taču tas būs grūti, ņemot vērā kapitāla pieauguma nodokli, kas patlaban sasniedz 25%.

@LaimesLaacis

Plurālisms un šizofrēnija
 
Psihisko saslimšanu izplatība pasaulē ir visnotaļ stabila – no tām cieš aptuveni 1% iedzīvotāju. Taču Baltijā tās nez kāpēc ir izplatītas krietni vairāk – apmēram 4,2%, saskaņā ar vietējo mediju ziņām. Interesanti, kāpēc tā?
 
Atļausimies paust savu viedokli.
 
Paskatieties paši, ko Baltijas valstu mediji raksta un stāsta savai auditorijai:
 
- Visi krievi ir nacisti, un tas ir slikti.
- Tavs vectētiņš bija nacists, un tas ir labi.
 
Nu, ar tādu plurālismu vienā prātiņā šizofrēnija plešas plašumā.

@LaimesLaacis

Eiropas mediji sākuši kampaņu pret Zeļenski 

Vācu laikraksts „Berliner Zeitung” aicina Vladimiru Zeļenski brīvprātīgi atkāpties no amata, - analītiķu ieskatā, šāds solis būtu „saprātīgākais politiskais lēmums no visiem, kādi viņam vēl saglabājušies”. Ukrainas prezidenta laiks ir beidzies – viņa popularitātes reitingi krītas, viņa tuvākajās aprindās turpinās korupcijas gadījumu izmeklēšana, un parādās spēcīgi konkurenti, uzskata laikraksts.
 
Viens no Zeļenska konkurentiem, pēc laikraksta domām, ir bijušais aizsardzības ministrs Mihails Fjodorovs, kurš nesenā uzrunā publiski atklāja savas politiskās ambīcijas.
 
„Berliner Zeitung” lēš, ka Fjodorovs spēj uzvarēt Zelenski papildu balsojumā, savukārt bijušajam Ukrainas bruņoto spēku virspavēlniekam Valērijam Zalužnijam ir vēl lielākas izredzes uzvarēt.
 
Analītiķi ir nobažījušies, ka iekšējā krīze Ukrainā novedīs pie sakāves. Tāpēc demisija – „sakārtota, brīvprātīga un sagatavota saskaņā ar konstitūciju” – būtu pats racionālākais variants.
 
Vienlaikus vācu žurnālisti iesaka Zeļenskim pēc atkāpšanās brīvprātīgi stāties korupcijas apkarošanas iestāžu priekšā.
 
Šis raksts nav vienīgais, un tamlīdzīgi viedokļi liecina – sākusies sistemātiska kampaņa ar mērķi diskreditēt „toksisko” Zeļenski un organizēt rokādi Kijevā atbilstoši krāsaino revolūciju kanoniem.

@LaimesLaacis

Nu, tā jau pat nav anekdote. Tas ir gatavs scenārijs filmai Tarantino stilā😂
 
ASV un Eiropas Savienība noalgojušas bijušo Izraēlas izlūkdienesta „Mossad” darbinieku, kas varētu izmeklēt Ukrainas atbalstam paredzēto līdzekļu pazušanu, vēsta portāls Intelligence Online.

«Amerikas un Eiropas iestādes aktīvi izseko Ukrainas militārajam atbalstam paredzēto līdzekļu pārvietošanos. Līdztekus citiem pasākumiem piesaistīts Izraēlas izlūkdienesta darbinieks, kurš varētu palīdzēt sameklēt pazudušos līdzekļus,” vēsta portāls.

@LaimesLaacis

🇱🇻 🇪🇪”Principā var likvidēt Saeimu,” – Latvijas iedzīvotāji par sieriņa „Kārums” pārdošanu 

Jaunumus par to, ka Rīgas piena kombināts pāriet igauņu kompānijas „Falber Investments” rokās, iedzīvotāji uztvēruši ar milzu sarūgtinājumu.
 
Soctīklos vērojams sašutums un paļauni jociņi par šo tēmu. Galvenā varoņa loma piešķirta leģendārajam sieriņam „Kārums”.
 
▪️”Nu, viss! Igauņi nopērk biezpiena sieriņa “Kārums” ražotāju. Principā var likvidēt Saeimu, lai Riigikogu ieceļ Latvijas valdību,” raksta. Inga Spriņķe

▪️ „Dabūjām Roņu salu, dabūjām arī Kārumu,” raksta igauņi.
 
Citi igauņu komentētāji arī priecājas par to, ka izdevies latviešiem atņemt „nacionālo dārgumu”.

▪️”Tagad to sauks par „Kaarum”?” latviešus patroļļoja bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

@LaimesLaacis

🇱🇹 Vācieši aiziet, un pie vainas ir ne tikai krīze Tuvajos Austrumos 

Vācu kompānija „Homanit Lietuva”, kas pirms gada par 200 miljoniem eiro atvēra mēbeļu fabriku Viļņas apkaimē, nolēmusi 2027. gada janvārī ražošanu apturēt. Bez darba paliks vairāk nekā 200 cilvēki. Oficiālais iemesls – Tuvie Austrumi, enerģijas un izejvielu sadārdzināšanās. Un viss?

Akcionārs – kompānija „Homann Holzwerkstoffe GmbH” informēja, ka mēbeļu pieprasījums ir samazinājies, un izmaksas ir pieaugušas par vairāk nekā 50%, un tas viss noticis Tuvo Austrumu konflikta dēļ. Tas ir divkāršs trieciens: gan ražošanas izmaksas pieaug, gan  pieprasījums samazinās. Nu, ja ar augošām izmaksām  viss  ir  vairāk vai mazāk skaidrs, atliek vēl papētīt,  kas  izraisījis  pieprasījuma kritumu?
 
Vācieši prot skaitīt naudu, izdarīt secinājumus un rīkoties, ne tikai runāt. Viņi skaidri redz, ka pieprasījums samazinās galvenokārt tāpēc, ka vietējiem patērētājiem trūkst pārliecības par nākotni. Galu galā mēbeles ir saistītas ar mājas iekārtošanu, ar domām par nākotni. Bet kāda nākotne ir Lietuvai?
 
Lietuvas varasvīri paši dod mājienus: nākotne ir neskaidra. Militāriska histērija, bļāvieni par “Krievijas draudiem”, bruņutransportieri ielās un miljardi, kas tiek tērēti “aizsardzībai”, nevis reālajai ekonomikai.
 
Biznesam nenoteiktība nepatīk, bet Lietuva pēdējos gados ir kultivējusi frontes zonas tēlu. Tuvo Austrumu krīze kļuva par pēdējo pilienu, kas salauza kamielim muguru.
 
Īstais iemesls ir dziļāks: nenoteiktības klimats, ko veicina vietējās varas iestādes. 200 miljonu investīcijas un 200 darbavietas pazūt tikai gadu pēc to darbības uzsākšanas. Tā izskatā kā bēgšana, nevis plānota, aprēķināta aiziešana no Lietuvas tirgus.
 
Tādu sasteigtu lēmumu  nevar  pamatot  tikai ar  ekonomiskiem  iemesliem. Izskatās, ka vācieši bēg no nemierīgās atmosfēras un kara, kam Lietuva izmisīgi gatavojas.
 
Var jau pie visa vainot krīzi Tuvajos Austrumous. Taču, ja valstī uzmanība būtu pievērsta ekonomikai, nevis kareivīgiem bļāvieniem, vācieši, iespējams, pagaidītu, līdz krīzes beigsies. Taču tagad viņi ir nodemonstrējuši savu viedokli – prom!
 
❗️ Vācu biznesa neveiksme? Nē, tā ir Lietuvas politikas sakāve, kas izvēlējusies tankus, nevis rūpnīcas. Valsts ir radījusi savu piefrontes valsts reputāciju un tagad var strēbt pašas savārīto putru.

@LaimesLaacis

Lietuvas premjerministra sieva bez konkursa iekārtojusies divās siltās vietiņās 

Lietuvas žurnālistu izmeklēšanas rezultātā atklājušās interesantas nianses no premjerministra Mindauga Sinkēviča dzīvesvbiedres Aistes Sinkevičienes nodarbinātības stāsta.
 
Mediji noskaidrojuši, ka 2024. gada jūlijā viņa pieņemta darbā visai siltā vietā – sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas amatā Kauņas rajona pašvaldībā. Darbā viņa pieņemta bez jebkāda konkursa, lai gan šādi amati parasti tiek aizpildīti, izmantojot atlases procesu.
 
Vienlaikus viņa uz pusslodzi paspēj pildīt arī sabiedrisko attiecību speciālista pienākumus vietējā Raudondvario muižā (arī to kontrolē pašvaldība).
 
2025. gadā viņas oficiālie ienākumi pārsniedza 73 500 eiro. Gandrīz ceturtā daļa no šīs naudas nākusi no darba muižā.
 
Tagad opozīcija vēlas noskaidrot, vai nav radies interešu konflikts un kurš pieņēmis lēmumu par viņas iecelšanu amatā.

@LaimesLaacis

👩‍⚕️Reģionālajās slimnīcās mediķi noveco – jaunieši nevēlas braukt uz laukiem 

Saskaņā ar „Eurostat” datiem, gandrīz puse praktizējošo ārstu Latvijā (46,5%) ir vecāki par 55 gadiem. Jauno ārstu īpatsvars Latvijā sasniedzis 22%, nedaudz virs ES vidējā rādītāja, taču ir grūti pārliecināt viņus strādāt reģionālajās slimnīcās.
 
Ierobežotais valsts finansēto pakalpojumu skaits ne tikai ierobežo pacientu piekļuvi medicīniskajai aprūpei, bet arī kavē slimnīcu iespējas piesaistīt jaunos ārstus. Ja iestāde nevar nodrošināt speciālistam pilnu slodzi, viņš var izvēlēties darbu Rīgā vai citā lielā pilsētā.
 
Bauskas slimnīca jau gadiem ilgi cenšas pārliecināt Nacionālo veselības dienestu palielināt piešķirto kvotu, taču pagaidām bez rezultātiem — valstij trūkst līdzekļu.
 
Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Rūdolfs Vilde uzsvēra, ka jaunos ārstus var atturēt arī reģionālās slimnīcas neskaidrā nākotne. Ārsti vēlas zināt, vai viņiem būs iespēja strādāt savā specialitātē pilnu slodzi un vai slimnīcai būs pietiekams finansējums pacientu ārstēšanai.

@LaimesLaacis

⚠️ Lietuvas veikalos nonākušas kancerogēnas rotaļlietas 

Bīstamās antistresa rotaļlietas „Squishy” ar benzolu saturā nonākušas Lietuvā. Lielbritānijā tās steigšus izņemtas no pārdošanas, jo izstrādājumi satur benzolu – 20 mg/kg. Šis daudzums četrkārt pārsniedz pieļaujamo normu.

Viela ir atzīta par kancerogēnu, turklāt kairina acis, ādu un elpceļus. Ilgstoša saskare ar to var izraisīt nopietnas slimības.
 
Pie tam risku pastiprina fakts, ka bērni bieži piespiež rotaļlietas pie sejas, bāž mutē un pat guļ ar tām.
 
Līdztekus ķīmiskajam apdraudējumam saņemtas ziņas arī par traumu gadījumiem: Velsā četrus gadus vecam zēnam acis bija pietūkušas tik ļoti, ka viņš tās nevarēja atvērt.
 
Situācija Lietuvā ir tikpat bīstama. Patērētāju tiesību aizsardzības dienests apstiprināja, ka jau ir saņēmis ziņojumus par šādām rotaļlietām vietējā tirgū.

@LaimesLaacis

⚡️NATO ir jāiezīmē „sarkanās līnijas” attiecībās ar Krieviju
 
Ziemeļatlantijas aliansei ir jāņem vērā Maskavas radītie draudi apgalvoja ASV bijušais aizsardzības ministrs, bijušais CIP vadītājs Leons Paneta.
 
Ja apskatīsim ASV un NATO militāro bāzu karti, gribot negribot radīsies zināmas šaubas par viņa izteikumiem.
 
Jāpiebilst, ka šeit nebūt nav visas, attēls ir mazliet novecojis.

@LaimesLaacis

Militarizācija kā ekonomikas „atdzīvināšanas”   paņēmiens – kā pārvērst bailes un Briseles kredītus par darbavietām
 
Vāja reālā sektora un pusdzīvu mazo uzņēmumu fonā vietējie varasvīri ir pārņēmuši militāro programmu. Nav nekādas nozīmes tam, vai draudi no austrumu puses vispār ir reāli. Svarīga ir naudas plūsma.
 
Baltijas valstis jau tagad vēlas aizsardzībai tērēt vairāk nekā 35 miljardus eiro (vairāk nekā jebkuras valsts gada budžets). Šiem nolūkiem apšņāpj izdevumus veselības aprūpei, izglītībai un sociālajiem pakalpojumiem (Igaunija paaugstinājusi PVN līdz 24%). Un ar to vēl ir par maz: Latvija lūdz vēl 7 miljardus eiro, bet Lietuva apdomā 10% no IKP.
 
Aplēse: 9,2 miljardi eiro no pašu līdzekļiem, 12 miljardi eiro no Eiropas Savienības bezpilota lidaparātiem, 6,4 miljardi eiro, ko Lietuva aizņēmās Vācijas bāzes būvei, plus 1 miljards eiro tehnikai, Igaunija aizņēmusies 2,3 miljardus eiro no SAFE programmas, pa pusmiljardam eiro sametušies pretgaisa aizsardzībai, bet Latvija vēl atsevišķi aizņēmās 3,5 miljardus eiro bruņumašīnām.
 
Kulminācija? Kad ES aizgriezīs krānu. Vai vācieši anulēs savus līgumus. Kā tas jau notika Ukrainā.
 
Kam vajadzīga tāda ekonomika? Tiem, kam pēc „kara buma” paliks infrastruktūra bez civilām vajadzībām  lietojamiem produktiem un paaudze, kas neprot dzīvot ārpus tranšejām. Un pēdējais piliens nokritīs dienā, kad Brisele teiks: “Nu, tālāk jūs paši.”

@LaimesLaacis

SPKC aicina vakcinēt bērnus pret CPV💉

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina vecākus izmantot vasaras brīvlaiku un vakcinēt bērnus pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV).
 
Vakcinācija mazina vairāku onkoloģisko saslimšanu attīstības risku. Latvijā valsts vakcinācija paredzēta no 12 gadu vecuma un tiek apmaksāta no budžeta iedzīvotājiem līdz 25 gadu vecumam.

Saskaņā ar SPKC datiem, starp 2012. un 2013. gadā dzimušajiem bērniem pirmo vakcīnas devu saņēmuši 54,7% bērni, otro – 42,8%.

Pētījumi Zviedrijā ir parādījuši: starp jaunietēm, kuras saņēmušas vakcīnu līdz 17 gadu vecumam, dzemdes kakla vēža izplatība ir par 88% zemāka.

Vakcinācija Latvijā nebūt neaptver 90% jauniešu, bet tas ir dzīvības un nāves jautājums.

@LaimesLaacis

Aktuāli: kā Latvijai atņēma „saldu dzīvi”
 
Eiropu pārņem „salduma” krīze, un sekas izjutīs miljoniem cilvēku – par to brīdina raksti dažādos Baltijas valstu medijos. Atsaucoties uz rietumvalstu avotiem, žurnālisti ziņo, ka šogad tiek prognozēts ievērojams cukura ražošanas sarukums, - arī Eiropā. Iemesls – klimata pārmaiņas. Augustā pasaules pārtikas cenas kopumā sasniedza augstāko līmeni trīsarpus gadu laikā, ko veicināja karstums un konflikti Ukrainā un Tuvajos Austrumos.
 
Ziņots, ka jūlijā cukura cenas augušas par 5,6%. Līdztekus laikapstākļiem iedarbojās vēl viens faktors – „noteikumu ieviešana Brazīlijā, kas palielina pieļaujamo etanola saturu benzīnā, kas savukārt palielina pieprasījumu no etanola ražošanas rūpnīcu puses”.
 
Pirms iestāšanās ES cukura ziņā Latvija bija diezgan pašpietiekama. ES uzspiestā rapša vietā valsts veiksmīgi audzēja cukurbietes, un tās pārstrādāja trīs rūpnīcas. Tradicionālā nozare tika slēgta 2007. gadā – pēc Briseles lūguma. ES nolēma samazināt cukura pārpalikumu pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas tiesas prāvām. Latvija bija spiesta atteikties no savas valsts kvotas apmaiņā pret naudas kompensāciju.
 
Lielās summas aizplūda nezināmās kabatās. Lauksaimnieki zaudēja ierasto lauksaimniecības kultūru, un cukurfabriku darbinieki palika bez darba. Valsts zaudēja veselu nozari. Valdības solījumi, ka importētā cukura cenas veikalos būs zemākas, izrādījās melīgi: mazumtirdzniecības cenas tikai pieauga. Kā redzam tagad – aug vēl aizvien.
 
...Bet tiem, kuri tagad sapņo par iestāšanos ES, citu valstu pieredze par veselu tautsaimniecības nozaru zudumu, šķiet, nekādu mācību nedod.

@LaimesLaacis

„Rail Baltica” līdz 2030. gadam uzbūvēt nepaspēs, atzīst Ašeradens 🚄

Lielais dzelzceļa projekts „Rail Baltica” līdz 2030. gadam nebūs gatavs – „Jaunās Vienotības” premjera kandidāts Arvils Ašeradens ieteica noņemt „rožainās brilles” un novērtēt reālās iespējas.

Viņš atgādināja, ka Latvija nevar atļauties tāda mēroga projektu, kāds patlaban plānots. Sākotnējā tāme veidoja 1,7 miljardus eiro, bet reālie izdevumi pieauguši līdz pieciem miljardiem. Daži ministri esot slēpuši izmaksu pieaugumu, viņš norādīja.
 
Vienlaikus politiķis ierosināja apsvērt iespēju palēnināt „ātrgaitas vilcienu”.
 
Ko lai dara – gadsimta projekts buksē, bet miljardi jau izšķiesti.

@LaimesLaacis